Nu ir pienācis tas brīdis, kad visi kucēni ir laimīgi nonākuši savās mājās!!!

Vakar pie jaunajiem saimniekiem aizbrauca pēdējā meitiņa:

Acīgākie droši vien jau pamanīja, ka bildes ar laimīgajām ģimenēm ir sešas, bet kucēni kopskaitā septiņi...tad nu es ar lielu prieku daru zināmu, ka viena meitiņa paliek mūsu mājās :))

Iepazīstieties, Angelina Azzaria Ch Miracle, jeb Džollī!!!

Laikam jau šis ir pēdējais ieraksts dienasgrāmatā...visi mūsu mazulīši ir atraduši vislabākos saimniekus, es zinu, ka pavisam drīz mēs atkal tiksimies, man būs lērums jaunu bilžu, kuras jums parādīt, bet tas jau būs pavisam cits stāsts :))

Paldies, ka bijāt kopā ar mums, es ceru, ka būsiet tikpat bieži viesi mūsu mājaslapā, jo mums būs vēl gana daudz interesantu jaunumu ar kuriem padalīties!!

Ar cieņu,

Elīna :))

Šosvētdien, 8. martā, vēl viens no mūsu mazuļiem devās uz savām jaunajām mājām. Lūk arī laimīgā ģimenīte :)

..nu šis  priecīga satraukuma pilnais brīdis ir klāt-kucēni dodas uz savām jaunajām mājām!!!!

Divi mēneši ir pagājuši nemanot, pa šo laiku mums ir bijuši tik daudz jauku notikumu un pārdzīvojumu:))

Šķiet, ka tas bija tik nesen, kad rokās turēju gludus, spīdīgus, vēl mazliet mitrus kunkulīšus, kuri nevarīgi pīkstēja un rāvās pie mammas pupa. Mēs kopīgi sagaidījām brīdi, kad kucēniem atvērās actiņas un austiņas, izšķīlās pirmie zobiņi, mēs priecājāmies par viņu pirmajiem grīļīgajiem solīšiem un spalgajiem rējieniem :)) Atceros, cik nedroši mazie izpētīja katru istabas stūrīti un ļoti nelabprāt pārkāpa istabas slieksnim, lai paietos nedaudz uz priekšu un iepazītu citas smaržas..Bet pavisam drīz nedrošība pagaisa, un kad visi kaktiņi mājā jau bija pārbaudīti, kucēni palēnām sāka iepazīt pagalmu. Sākumā viņi spēlējās tikai durvju priekšā, bet tad pamazītēm jau apguva visu plašo teritoriju. Šajā laikā mazulīši iepazina ne tikai apkārtni, bet arī dažādus cilvēkus. Mūs apmeklēja  daudz ciemiņu, un kucēniem bija lieliska iespēja pamazītēm iepazīties ar svešiniekiem.

Kucēnu ikdiena bija interesanta, pēc iespējas vairāk laika mēs centāmies pavadīt gan ar visiem kucēniem kopā, gan ar katru padarboties individuāli. Naktis mazie pavadīja mājā, bet pārējā laikā viņi dzīvojās gan iekšā, kopā ar mums, gan ārā pagalmā. 

Laiks gan ir ātri pagājis, kucēni no mammas ir samācījušies daudzas gudrības (un, protams, arī blēņas:)) un sastrādājuši daudz nedarbus. Bet galvenokārt, mazie ir snieguši daudz jauku brīžu ne tikai mums, bet arī mūsu radiņiem un tuvākajiem draugiem :))

Tagad  ir pienācis laiks  mums atvadīties un ļaut, lai mazie tibetieši saviem jaunajiem saimniekiem sagādā tikpat daudz prieka un mīlestības!!!!

Šajā nedēļas nogalē uz savām jaunajām mājām devās četri kucēni:  

Novēlu visiem suņukiem mīlošus saimniekus, bet saimniekiem-mīļus un klausīgus suņus!!!!

Aiii, nu gan es jūtos vainīga...tik sen neesmu ar jums padalījusies par to, kā klājas mūsu mazuļiem. Bet, jo lielāki aug kucēni, jo vairāk laika viņi prasa un jo mazāk man pašai atliek brīvu brīžu.

Kucēni dūšīgi aug un pieņemas gan svarā gan gudrībā:)) Tagad viņi lielāko dienas daļu pavada ārā, svaiga gaisā. Pagalmā viņi ir izpētījuši katru kaktiņu un iemēģinājuši dažādas jaunas garšas (rožu krūmus, vīteņaugus, tūjas un citus apstādījumu elementus). Vēl mazuļi ļoti cītīgi palīdz Tigrai sargāt māju. Neviens svešinieks nepaliek nepamanīts, kucēni visus kārtīgi aprej. Neslēpšu, ka garāmgājēji ir sajūsmā par mazajiem sargiem. Daudzi apstājas pie sētas, lai labāk saskatītu mazos rējējus, pie tam, man ir aizdomas, ka dažs labs kaimiņš ir speciāli izvēlējies maršrutu gar mūsu māju, lai tikai biežāk papriecātos par mazajiem tibetiešiem.

Arī mēs priecājamies, un esam ļoti pieķērušies kucēniem. Skumji, ka pavisam drīz jau mazie dosies pie saviem jaunajiem saimniekiem. Patiesībā, laika mums ir pavisam maz, jo jau nedēļas nogalē daļa suņuku dosies projām.

Vēl fiksi jāuzspēj izbaudīt šis skaistais laiks kopā ar septiņiem maziem kunkulīšiem!!

Nu vairs mūsu mazuļi nav vienkārši kautkādi kucēni, bet katram ir piešķirts savs identifikācijas numurs un čips!!!

Pirms pāris dienām pie mums viesojās vetārste. Mazie tika pie pirmajām potēm un katram tika izsniegta arī Eiropas pase!!! Nu un protams arī čips. Vēl saņēmām daudz jaukus komplimentus, par suņuku pacietību. Reti kurš iepīkstējās pēc potes saņemšas-visi šo vajadzīgo procedūru izturēja godam!!

Mazuļi aug aizvien lielāki, līdz ar to, man brīvā laika paliek aizvien mazāk...

Šoreiz tikai ātri atzīmēšos-kucēni aizvien vairāk laika pavada ārā. Ja ir feins laiciņš, tad pat pusdienu notusē pagalmā un iekšā ienāk tikai paēst! Interesantu nodarbību viņiem netrūkst-mazie izpēta tuvāko apkārtni, rotaļājās un krietni paposta manus apstādījumus :))

Es tagad cenšos vairāk laika pavadīt nevis ar visiem kucēniem kopā, bet ar katru individuāli, lai mazie pierod, ka lielā barā viņi nebūs mūžīgi...Un ja jau par to sāku runāt, tad jā-mums kopā atlicis vēl pavisam nedaudz-trīs nedēļas un tad jau kucēni varēs doties pie jaunajiem saimniekiem. 

Bet vel jau mums ir laiciņš kopīgām rotaļām un macībām :))

Šodien ir atkal viena no mūsu mazajām jubilejām -5 nedēļas!!! Laiks skrien tik ātri, ka es tiktikko paspēju izsekot līdzi kalendāram:))

Kopš pēdējā ieraksta dienasgrāmatā, mazuļi ir uzspējuši apgūt daudz jauna. Pats galvenais, mēs smuki nosvinējām 1. mēnesīti!!! Torte vēl nebija, bet varen daudz pienu no mammas pupa gan mazie varēja baudīt, cik vien kārojās!

Brīvdienas mums atkal bija ciemiņu dienas (pie viena, pateikšos mūsu mīļajiem viesiem par ciemakukuļiem un jauki pavadīto laiku :))

Tagad ķeršos pie galvenā-mazuļu sasniegumiem:

Nu protams, ar katru dienu kucēni paliek aizvien enerģiskāki'! Lai viņiem būtu vairāk iespēju patērēt savu enerģiju, es viņus laižu pagalmā izdauzīties. Vēl jau viņi ir maziņi un ārā uzturas pavisam īsu brīdi, 20-30 minūtes. Pa šo laiku viņi paēd, izpēta tuvāko apkārtni un kārtīgi izdauzās. Kad ārā paliek pārāk auksts un gribas siltajā migā, kucēni paši to paziņo, nostājas pie durvīm un raud...tad es zinu, ka pienācis laiks atpūtai. Pēc āra pastaigas visi ir tik noguruši, ka nekavējoties liekas uz auss un noguļ vismaz 2 stundas no vietas.

Kucēni aug ļoti ātri un nu jau ar Tigras pieniņu vairs nepietiek, tādēļ viņi jau patstāvīgi ēd sauso barību. Pagaidām tās ir tikai divas ēdienreizes, bet izskatās, ka pavisam drīz jau būs arī trešā.

Lai arī Tigra ir ļoti gādīga mamma, bet redzu, ka pēdējā laikā viņai kļūst aizvien grūtāk. Īpaši traki ir barošanas laikā, kad nabaga māmiņai uzklūp bars izsalkušu mežoņu (šis ir vistrāpīgākais apzīmējums, lai raksturotu to cīniņu gar pupiem.) Tāpēc, lai palutinātu Tigru, es viņai ļauju ilgāk padzīvoties pa pagalmu, kamēr mazie ir aizmiguši, vai tusē pa māju. Šajā laikā, kad Tigras nav līdzās, par kucēnu mammu kļūstu es. Viņi seko katram manam solim. Mūsu pārvietošanās pa māju ir gaužām smieklīga-es kā cāļu mamma pa priekšu, bet viņi man astītē tek pakaļ :)) Vēl ir jāatrod laiks katru noglaudīt, paspēlēties un sakopt. Bet tas viss ir sīkums, salīdzinot ar sajūtu, kad mazie ir sastājušies aplītī un ceļas pakaļkājās, lai tikai tiktu tuvāk man un saņemtu kādu glāstu :)) Protams, tikko parādās Tigra, par mani visi aizmirst un metas virsū mīļajai māmiņai :))

Nobeigumā tik gribu pateikt, ka kucēni mājās, tas ir darbs uz pilnu slodzi! Īpaši tad, ja grib viņus izaudzināt par labiem kompanjoniem, ģimenes suņiem un rotaļbiedriem :)

Ceru, ka manas pūles atmaksāsies un jaunie saimnieki sev iegūs vislabākos draugus :)

Tā, lēnām un nemanāmi esam sākuši lielo ciemošanās "sezonu". Mazie bumbuļi jau ir gana kustīgi un ar interesi izturas pret viesiem. Tikai...kā vienmēr, iedarbojas Mērfija likumi. Ciemošanās laikā mazuļi parasti ir visai miegaini un neaktīvi,  jo visas trakās rotaļas ir izveiktas īsu brīdi pirms ciemiņu ierašanās. Bet, tā ka kucēniem pamazām miega stundas kļūst aizvien īsākas, tad Jums, dārgie ciemiņi, ir lielas iespējas nākamreiz mazuļus sastapt jau možā noskaņojumā. Tā ka, nekas neatliks, būs vien jābrauc šurp biežāk :))

Kā jau iepriekš solījos, pacentos visiem interesentiem aizsūtīt personīgu ielūgumu uz raudzībām, bet ja par kādu esmu aizmirsusi, lūdzu, neņemiet ļaunā, un piesakieties paši:))) Mēs par ciemiņiem vienmēr priecājamies :)

Vakar mums bija ļoti jauks notikums! Ciemos atbrauca mazuļu tētuka Foo, saimniece Pille ar vīru Tarmo! Diemžēl pats Foo palika majās. Protams, mums mazliet pietrūka viņa sabiedrības, bet kopumā vakars izdevās ļoti jauks un sirsnīgs!

Mazuļi tika samīļoti,  sabužināti un arī novērtēti. Pillei un Tarmo ir liela pieredze Tibetas mastifu audzēšanā, un es ar nepacietību gaidīju, kādas būs viņu domas par mazajiem kunkuļiem. Man par lielu prieku, kucēni viņiem ĻOTI patika. Mazie tibetieši tika atzīti par ļoti skaistiem suņiem, ar izteiksmīgām, masīvām galvām, spēcīgām ķepām un proporcionālu ķermeņa uzbūvi. Bet pats galvenais-mazajiem jau tagad veidojas īsti tibetisks, nosvērts raksturs.

Mēs sakam milzīgu paldies jaukajiem ciemiņiem un ceram, ka pavisam drīz sagaidīsim viņus atkal ciemos:)))

Un jā, šodien mums atkal tāda maza jubileja...īsti gan nejūtam svinīgumu, jo tūlīt tūlīt, pēc pāris dienām jau svinēsim apaļu  1mēneša dzimšanas dienu!!!

...uzrakstīju virsrakstu, un pati izbrīnījos, vai ta tiešām bēbji jau ir tik veci???

Nu ja, nu jau kucēnus vairs nevar saukt par bēbjiem :) Vēl nedaudz un svinēsim viena mēneša jubileju :))

Mazie ar katru dienu paliek aizvien aktīvāki. Vēl aizvien lielākā dienas daļa tiek pavadīta guļot, bet nu jau rotaļu  brīži ir aizvien biežāki un aktīvāki.  Dažkārt spēles kļūst tik mežonīgas, ka pat Tigra sāk ausīties-kas tad tur īsti notiek? 

Dienas lielāko daļu kucēni pavada kopā ar mums, tusējot virtuvē vai dzīvojamajā istabā. Tā viņiem ir lielāki plašumi, kurus apgūt, mēs varam mazos pieskatīt un kopā parotaļāties. Lēnām arī tiek apgūta podiņmācība (vai pareizāk sakot, avīzes mācība) Mums ir milzīgs prieks, ka mazulis apstaigā pusistabu, bet beigās tomēr savu mazo darīšanu atstāj tur, kur tai ir jābūt-uz avīzes :)

Pamazām kucēni sāk nobaudīt arī citu barību. Tigras pieniņš vēl aizvien ir galvenā ēdiena satāvdaļa, bet nu jau dodu arī nedaudz izmērcētu, sauso barību un drīz sāksim nogaršot arī gaļu!

Tad jau atkal ziņošu, kā mums ir gājis,

Attā! 

Beidzot esmu atpakaļ! Bija nelielas ķibeles ar datoru un tāpēc arī dienasgramatā lielāks pārtraukums. Mēģināšu ātri uzskaitīt mazuļu sasniegumus. Un tā:

Kucēni jau paši staigā!! Vēl jau solīši ir mazliet grīļīgi, dupsis smags, un bieži sanāk apkrist vai paslīdēt. Bet uzlabojumi šaja jomā ir redzami katru dienu!

Līdz ar staigāšanas prasmēm uzlabojas arī koordinācija. Izklausās jau bezgala smieklīgi, bet bēbji beidzot var kartīgi pakasīties :)) Nē, nu ja es pakasu austiņu, tad kājeles jau kustējās, bet līdz tai niezošai ausij vēl netika. Turpretī tagad kasās dūšīgi un rezultatīvi...pat zeme rīb:))

Arī balstiņas kucēniem paliek rupjākas, dažs labs jau rej tā, ka kāds nezinošs viesis varētu arī nobīties :))

Un galu galā pats svaigākais jaunums-mazuļiem ir zobi!!! Mazi..smuki...un asi!! Tagad bēbji nelaiž garām nevienu izdevību iekost, vai tā mamma, brālis, vai mēs..gluži vienalga. Ka tik var iemēģināt sakodienu :))

Šodien mums liela diena, beidzot visiem mazuļiem ir atvērušās actiņas!! Citam jau ir lielas un apaļas, citam vēl šauras strīpiņas, bet vaļā ir! Pēc ikvakara svēršanās, par godu šim notikumam,  palaidu bēbjus padzīvoties pa grīdu, ārpus savas migas. Man par milzīgu prieku viņi pavisam smuki stāvēja uz kājiņām un mēģināja spert savus pirmos solīšus. Lūk arī foto... skaisti vai ne :))

...augam...ēdam..guļam. Šāds dienas plāns mums ir nemainīgs.

Šodien mums atkal bija neliela fotosesija-ģimenes albūmam. Rezultāti, mazliet vēlāk, bet tagad jums parādīšu mūsu mazos ikdienas vingrojumus. Šie vingrinājumi uzlabo kucēnu sirdsdarbību un asinsriti, izturību pret slimībām un stresu, kā arī, veicina problēmsituāciju atrisināšanu. ( Piemēru šiem vingrinājumiem ieguvu no Ingas Cerbules, paldies viņai par to :))

Darbojamies mēs katru dienu, ar katru kucēnu individuāli, katram veidam veltot dažas sekundes :

Uhhh, mūsu bēbīši jau ir lieli!!! Atkal un atkal es nobrīnos, cik ātri paskrien laiks, kopš dzimšanas mazuļu svars ir dubultojies, visi ir kārtīgi apvēlušies un paaugušies. Tie vairs nav mazi, kusli kucēniņi, nu jau redzams, ka katrs ir personība ar savām prasībām un vajadzībām.

Mazuļu ikdiena paiet mierīgi-ēdot, guļot un izklaidējot mūs:) Izrādās, ka vērot kucēnus ir krietni interesantāk, kā skatīties televizoru, vai lasīt grāmatu.

Gandrīz katru dienu pie mums viesojas raudzībnieki. Pagaidām tie ir radi un paši tuvākie draugi, bet drīz jau sāksim gaidīt ciemos arī citus (kad tas brīdis būs pienācis, apsolos izsūtīt individuālus uzaicinājumus :)))

Vēl aizvien mazuļi tiek svērti katru dienu, ne tikai, lai sekotu līdzi svaram, bet tā ir arī lieliska komunikācija. Šodien novēroju, ka kucēni jau atpazīst ne tikai savas mammas smaržu, bet arī manu un mana vīra smaržu. Teikšu godīgi...patīkami!

Vakar izveicām tik ekstremālu pasākumu kā nagu griešana. Mazuļiem nadziņi ir asi un, lai nesavainotu mammu, tie ir regulāri jāapīsina...kā Jums šķiet-tas bija viegls darbiņš??

Šodien mums ir iemesls svinībām, kucēniem ir apaļa jubileja-5 dienas :))) un manam lielajam bērnam ir vārdadiena:) Ciemos sabrauca paši tuvākie cilvēciņi, un jaukā kompānijā mēs suminājām jubilārus.

Paši mazākie aug ļoti braši, ļoti labi pieņemas svarā un apveltīti ar MILZĪGU apetīti :)) Dažkārt Tigra pat aizmūk prom no migas, lai ļautu mazajiem mierīgi pagulēt un pati nedaudz atpūstos, jo, ja mamma ir tepat blakus, tad mazajiem vienīgā doma ir par tikšanu pie pupa :) Un pie pupa jau nevar mierīgi pagulēt, tur notiek nepārtraukta ņurdēšana un rūkšana. Dažreiz aiz labsajūtas, dažreiz aiz dusmām par to, ka kāds cenšas aizgrūst prom no ērtās vietiņas.

Mums jau ir izvirzījušies nepārprotami līderi-zilais puika un oranžā meitene! Puisis ir apveltīts ar neremdināmu apetīti, vislabprātāk viņš tusē pie pupa, un ja dažādu iemeslu dēļ tiek paņemts nost, tad skaļi izrāda savu neapmierinātību (ņurdot, rūcot un pat rejot!!) Zilais puisis ir arī vislielākais un vissmagākais no visiem kucēniem, šovakar svari rādīja jau 1070 gramus!!

Arī oranžā meitene daudz neatpaliek no sava brāļa, gan svara ziņā, gan attieksmē pret apkārtējiem :)

Nu re, lielais gaidīšanas laiks beidzot ir galā, Ziemassvētku naktī mēs sagaidījām septiņus mazus Ziemassvētku brīnumiņus-trīs brašus puišus un četras meitiņas peciņas!!

Sākšu visu no sākuma-24./25. decembrī, tieši pusnaktī, Tigrai nogāja ūdeņi. Tad jau bija skaidrs, ka ilgi vairs nav jāgaida. Plkst 1:50 piedzima pirmais kucēns-meitiņa. Tigra ir ļoti laba mamma, ar spēcīgi attīstītiem instinktiem. Viņa jau no paša sākuma zināja, kas un kā pareizi ir jādara un tika galā lieliski, gandrīz bez citu palīdzības.

Nākamie mazulīši ar garākiem vai īsākiem starplaikiem sekoja viens otram. Pēc piektā kucēna piedzimšanas Tigra kļuva pavisam mierīga, un mēs nospriedām, ka viss ir beidzies. Taču, mums par lielu pārsteigumu, negaidīti pieteicās vēl viens kucēns un vēl pēc pusstundas mēs sagaidījām pēdējo mazo brašuli! Visi suņuki piedzimstot biji pilni enerģijas, paši elpoja un neatlaidīgi prasījās mammai pie pupa. Septītais puika gan no sākuma neelpoja, bet Tigrucis viņu tik spēcīgi stumdīja un masēja, ka jau pēc īsa brītiņa mazulis atguvās un pievienojās pārējiem brāļiem un māsām pie piena upēm :))

Lūk īss rezumē:

1:50 - meitene, 500 gr. zaļa lentīte

2:05 - puika, 560 gr. sarkana lentīte

3:45 - puika, 630 gr. zila lentīte

4:30 - meitene, 550 gr. oranža lentīte

5:10 - meitene, 500 gr. rozā lentīte

5:45 - meitene, 650 gr. dzeltena lentīte

6:15 - puika, 620 gr. violeta lentīte

Mūsu mazuļi ir kā jau mazuļi-cits aktīvāks, cits mierīgāks, visiem ir laba apetīte un varen spēcīgs atspēriens :)) Tigra savus bērniņus uzmana un aprūpē ļoti labi, visi tiek samīļoti, sabučoti un izmasēti. Masāža( jeb nolaizīšana no galvas līdz kājām) mazajiem nepavisam nepatīk. Viņi labprātāk pēc sātīgas ieturēšanās pasnaustu, bet te gādīgais mammucis ķeras pie darba. Šādos brīžos atskan tāda ņurdēšana, pīkstēšana un riešana, bet Tigra pretošanos ignorē un godam padara savu darbu :) Kā jau laba mamma, viņa perfekti atšķir neapmierinātu ņurdēšanu no palīgā sauciena, jo, tajos brīžos, kad mēs mazuļus paņemam, lai nosvērtu, vai pavingrotu (par šo kautkad vēlāk), Tigra ir gatava skriet un palīdzēt saviem bērniņiem. 

Noliktais datums ir klāt! Mums ir arī pirmie dzemdību priekšvēstneši! Nakts pagāja nemierīgi, Tigrai miegs nenāca un lielāko nakts daļu viņa pavadīja meklējot ērtāku vietu un gulēšanas pozu. Un šorīt no rīta, Tigra sāka taisīt migu! No sākuma viņa pamēģināja iekārtoties dīvānā (mūsuprāt, tā tomēr nav piemērotākā vieta mazuļu laišanai pasaulē :)) tad izvandīja mūsu ierīkoto vietiņu. Pie pirmās izdevības Tigrucis izspruka pagalmā un iemēģināja visus klusos stūrīšus-gan pašas izrakto bedri zem ceriņkrūma, gan suņubūdu. Tagad dāma ir atpakaļ mājā un tiek stingri uzraudzīta!

Mēs esam nedaudz uztraukušies, jo kā nekā šīs būs mūsu pirmās suņu dzemdības, bet turam īkšķus un ceram, ka viss būs kartībā :))))

Oi, gandrīz aizmirsu.. Baltus un Gaišus Ziemassvētkus!!!

Lūk arī solītās fotogrāfijas...

Lielais Notikums, pavisam drīz būs klāt. Pēc maniem aprēķiniem, kucēniem ir jāpiedzimst ap Ziemassvētkiem. Pieļauju pāris dienu nobīdi uz vienu vai otru pusi, bet tas jau nav īpaši būtiski, Ziemassvētku dāvaniņas mums būs tik un tā !!! Kas tad te mums sanāk....vēl kādu nedēļu jāpaciešas un mazie bumbulīši būs klāt :)

Vakar pie mums mājas vizītē bija vetārste Rita-apskatīja Tigruci, izklaušināja, izrunājāmies par gaidāmo dzemdību norisi. Mēs sekosim dakteres padomam-dzemdību laikā neuztrauksim Tigru ar svešu cilvēku klātbūtni, bet mēģināsim paši tikt galā. Rita mums sniedza tik izsmeļošas instrukcijas, ka tas nemaz nešķiet tik grūti :)) Protams, ja gadīsies kādi sarežģījumi, tad dakterīte būs klāt tūlīt pat:) Nu un vajadzības gadījumā mums ir sarunāti arī citi palīgi, ta ka, šim notikumam, šķiet, esam nodrošinājušies kārtīgi :)

Rīt mēģināšu saņemties un ielikt kādu Tigras bildi. Fotografējamies mēs gandrīz katru dienu, bet lielākoties rezultats ir vienāds-mūsu dāma caurām dienām graciozi snauduļo uz grīdas, vai savā dīvāniņā :))))

Ehh, nu nevaru nociesties, tā gribas padalīties ar foršajām, gaidīšanas laika, sajūtām. Kā vislabāko veidu izvēlējos šo-dienasgrāmatu.

Ja nu kāds nezin...decembra beigās mums ir gaidāmi kucēni!!! Mazuļu māmiņa ir mūsu vismīļākā suņu meitene Tigra, bet tētis-smukais un iespaidīgais Foo.  

Un tā...vēl atlikušas nieka divas nedēļas un kucēni būs klāt!!! Pirms diviem mēnešiem likās, ka laika ir daudz, bet nu izrādās, ka tas paskrien zibenīgi!

Tigra uzvedas kā jau grūtniecei pienākas, viņa ir mierīga, miegaina un ar teicamu apetīti :)) Lielāko dienas daļu viņa pavada guļot, tādēļ, lai kaut nedaudz izlocītu kājas, mēs katru vakaru dodamies pastaigās. Pagaidām vēl Tigra labprāt izkustas, bet man ir aizdomas, ka lielā punča dēļ, tuvākajā laikā viņa no šīs izklaides atteiksies.

Nu labi...pirmajai reizei pietiks, gan jau drīz atkal papļāpāšu :)