35. diena...

Šodien ir atkal viena no mūsu mazajām jubilejām -5 nedēļas!!! Laiks skrien tik ātri, ka es tiktikko paspēju izsekot līdzi kalendāram:))

Kopš pēdējā ieraksta dienasgrāmatā, mazuļi ir uzspējuši apgūt daudz jauna. Pats galvenais, mēs smuki nosvinējām 1. mēnesīti!!! Torte vēl nebija, bet varen daudz pienu no mammas pupa gan mazie varēja baudīt, cik vien kārojās!

Brīvdienas mums atkal bija ciemiņu dienas (pie viena, pateikšos mūsu mīļajiem viesiem par ciemakukuļiem un jauki pavadīto laiku :))

Tagad ķeršos pie galvenā-mazuļu sasniegumiem:

Nu protams, ar katru dienu kucēni paliek aizvien enerģiskāki'! Lai viņiem būtu vairāk iespēju patērēt savu enerģiju, es viņus laižu pagalmā izdauzīties. Vēl jau viņi ir maziņi un ārā uzturas pavisam īsu brīdi, 20-30 minūtes. Pa šo laiku viņi paēd, izpēta tuvāko apkārtni un kārtīgi izdauzās. Kad ārā paliek pārāk auksts un gribas siltajā migā, kucēni paši to paziņo, nostājas pie durvīm un raud...tad es zinu, ka pienācis laiks atpūtai. Pēc āra pastaigas visi ir tik noguruši, ka nekavējoties liekas uz auss un noguļ vismaz 2 stundas no vietas.

Kucēni aug ļoti ātri un nu jau ar Tigras pieniņu vairs nepietiek, tādēļ viņi jau patstāvīgi ēd sauso barību. Pagaidām tās ir tikai divas ēdienreizes, bet izskatās, ka pavisam drīz jau būs arī trešā.

Lai arī Tigra ir ļoti gādīga mamma, bet redzu, ka pēdējā laikā viņai kļūst aizvien grūtāk. Īpaši traki ir barošanas laikā, kad nabaga māmiņai uzklūp bars izsalkušu mežoņu (šis ir vistrāpīgākais apzīmējums, lai raksturotu to cīniņu gar pupiem.) Tāpēc, lai palutinātu Tigru, es viņai ļauju ilgāk padzīvoties pa pagalmu, kamēr mazie ir aizmiguši, vai tusē pa māju. Šajā laikā, kad Tigras nav līdzās, par kucēnu mammu kļūstu es. Viņi seko katram manam solim. Mūsu pārvietošanās pa māju ir gaužām smieklīga-es kā cāļu mamma pa priekšu, bet viņi man astītē tek pakaļ :)) Vēl ir jāatrod laiks katru noglaudīt, paspēlēties un sakopt. Bet tas viss ir sīkums, salīdzinot ar sajūtu, kad mazie ir sastājušies aplītī un ceļas pakaļkājās, lai tikai tiktu tuvāk man un saņemtu kādu glāstu :)) Protams, tikko parādās Tigra, par mani visi aizmirst un metas virsū mīļajai māmiņai :))

Nobeigumā tik gribu pateikt, ka kucēni mājās, tas ir darbs uz pilnu slodzi! Īpaši tad, ja grib viņus izaudzināt par labiem kompanjoniem, ģimenes suņiem un rotaļbiedriem :)

Ceru, ka manas pūles atmaksāsies un jaunie saimnieki sev iegūs vislabākos draugus :)

Write a comment

Comments: 0
free counters