62. diena...

Aiii, nu gan es jūtos vainīga...tik sen neesmu ar jums padalījusies par to, kā klājas mūsu mazuļiem. Bet, jo lielāki aug kucēni, jo vairāk laika viņi prasa un jo mazāk man pašai atliek brīvu brīžu.

Kucēni dūšīgi aug un pieņemas gan svarā gan gudrībā:)) Tagad viņi lielāko dienas daļu pavada ārā, svaiga gaisā. Pagalmā viņi ir izpētījuši katru kaktiņu un iemēģinājuši dažādas jaunas garšas (rožu krūmus, vīteņaugus, tūjas un citus apstādījumu elementus). Vēl mazuļi ļoti cītīgi palīdz Tigrai sargāt māju. Neviens svešinieks nepaliek nepamanīts, kucēni visus kārtīgi aprej. Neslēpšu, ka garāmgājēji ir sajūsmā par mazajiem sargiem. Daudzi apstājas pie sētas, lai labāk saskatītu mazos rējējus, pie tam, man ir aizdomas, ka dažs labs kaimiņš ir speciāli izvēlējies maršrutu gar mūsu māju, lai tikai biežāk papriecātos par mazajiem tibetiešiem.

Arī mēs priecājamies, un esam ļoti pieķērušies kucēniem. Skumji, ka pavisam drīz jau mazie dosies pie saviem jaunajiem saimniekiem. Patiesībā, laika mums ir pavisam maz, jo jau nedēļas nogalē daļa suņuku dosies projām.

Vēl fiksi jāuzspēj izbaudīt šis skaistais laiks kopā ar septiņiem maziem kunkulīšiem!!

Write a comment

Comments: 0
free counters