Kas ir Tibetas mastifs?

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

          Tibetas mastifs ir majestātisks, spēcīgs, liela auguma suns ar apjomīgu kažoku, izteiktām krēpēm un ievērojamu, kuplu asti, kuru tas lepni tur, paceltu virs muguras.

          Suņa raksturs ir tikpat karalisks kā viņa izskats. Tibetas mastifa izcelsmes vēsturi apvij mīti un leģendas, un arī suņa raksturīpašības ietver sevī īpašu burvību. Lai cik pievilcīgs kādam šķistu Tibetas mastifa rakstura daudzpusīgums, nedrīkst aizmirst (un suns to arī neļaus aizmirst), ka, gadu gadiem veidojot šķirni, par pamatu ir ņemtas tieši viņa sargsuņa spējas.

          Pret svešiniekiem Tibetas mastifs ir ļoti atturīgs un izturas ar lielu neuzticību. Saimnieka klātbūtnē tas visdrīzāk īpašu agresiju neizrādīs un pret viesiem būs viegli draudzīgs vai neitrāls, taču, paliekot teritorijā viens pats, kļūst par ļoti nopietnu sargsuni, brīdinot visus ar savu īpatnēji dobjo rējienu, un nelūgtu viesi var sagaidīt arī ar zobiem.

             Naktīs Tibetas mastifs pārvēršas par īpaši rūpīgu sargu un spēj būt ļoti „runātīgs”, dažkārt sagādājot bezmiega nakti saimniekiem un kaimiņiem. Apsaucot un mācot uzvesties klusu vai arī atļaujot naktis pavadīt mājā, no šīs, dažkārt ļoti nevēlamās īpašības, var pilnībā izvairīties. Mājā suns ir ļoti mierīgs un visu nakti rāmi noguļ (par suņa klātbūtni varētu liecināt vien viegla krākšana). Tas gan netraucē viņam pildīt sarga funkciju, jo, lai arī šķiet, ka suns guļ dziļā miegā, viņš nepārtraukti uzmana apkārtni un nekavējoties reaģē uz aizdomīgiem trokšņiem vai sajūtām.

             Ja Tibetas mastifam atļausiet dienā kādu laiku pavadīt mājā, viņš par to būs ļoti pateicīgs un sagādās sev nelielu atpūtas brīdi, aizmiegot dziļā un saldā miegā.

            Lai gan pret svešiniekiem Tibetas mastifs dažkārt spēj kļūt agresīvs, pret saviem ģimenes locekļiem viņš ir apbrīnojami mīlošs, uzticīgs un pacietīgs. Vislabāk Tibetas mastifs jūtas savā teritorijā, tomēr patiesi laimīgs viņš ir tikai kopā ar savu ģimeni, vislabāk, ja cilvēku kompānijā var atrasties pēc iespējas ilgāk. Būdams mierīgs suns, viņš neprasīs nepārtrauktu cilvēku uzmanību un aktīvas nodarbes. Visdrīzāk Tibetas mastifs klusītēm snaudīs, būdams laimīgs, ka ir iespēja būt blakus cilvēkiem un justies kā pilntiesīgs ģimenes loceklis. Visdrīzāk lielāku paklausību Tibetas mastifs izrādīs vienam cilvēkam, bet vienlīdz stipri viņš ciena un klausa visus ģimenes locekļus, tai skaitā arī bērnus.

             Pieaudzis Tibetas mastifs pret bērniem izturas ar cieņu un lielu pacietību. Nez vai viņš būs pārlieku sajūsmināts, ja bērns viņu izvēlēsies par rotaļbiedru, toties ar lielāko prieku uzņemsies vienmēr blakus esoša un uzticīga drauga lomu. Tomēr nevajag aizmirst, ka, lai bērna un suņa kopdzīve būtu komfortabla, ir jāaudzina abi, jo ne viens, ne otrs nepiedos pārdarījumus no drauga puses. Tibetas mastifs ir gudrs suns un zina, ka jāsargā ir ne tikai sava teritorija, bet arī ģimene un jo īpaši vismazākie un neaizsargātie – bērni. Tādēļ situācijās, kad pie bērniem nāk ciemos draugi (citi bērni), nevajadzētu viņus un suni atstāt vienus, bez pieaugušo uzraudzības. Dažkārt suns var pārprast bērnu rotaļas vai strīdus un uzskatīt, ka radies apdraudējums savējiem, un mesties viņu aizstāvēt. Tibetas mastifu atstāt vienatnē ar svešiem bērniem var tikai tad, ja esat pilnīgi pārliecināti par suņa reakciju dažādās situācijās.

             Tibetas mastifs ir ģimenes suns. Cilvēki ir viņa dzīves svarīgākā sastāvdaļa, un viņu dēļ suns ir spējīgs līdz pēdējam sargāt no jebkāda apdraudējuma. Tādēļ jebkuram Tibetas mastifa īpašniekam ir jāapzinās, cik nopietnu suni viņš ir izvēlējies.

            Tibetas mastifs ir jāsāk audzināt jau kopš agras bērnības. Vislabāk to darīt ar rotaļu palīdzību, taču dažkārt vietā būs ļoti stingrs, pat kategorisks aizliegums. Tibetas mastifs ļoti ātri apgūst visas komandas, taču spītīgā un ietiepīgā rakstura dēļ viņš ne vienmēr gribēs tās pildīt. Ja saimnieks spēs atrast pareizo pieeju un motivāciju, tad apmācība būs ļoti viegla, tomēr vienalga allaž ir jārēķinās, ka pieaudzis suns reti atsauksies uz pirmo, otro un pat trešo saucienu, kā arī uzskatīs, ka komanda „blakus” ir izpildīta arī tad, ja suns atrodas trīs metru attālumā. Šīs un vēl neskaitāmas rakstura iezīmes un uzvedības nianses ikdienā nesagādās grūtības, ja savlaicīgi veltīsiet laiku kucēna apmācībai un socializācijai.

           Vienmēr jāatceras, ka gadu tūkstošos izkoptais šķirnes pamatuzdevums ir – SARGĀT, tālab arī šķirne ir veidojusies tā, lai varētu netraucēti un ar lielāko atdevi pildīt savu galveno pienākumu. Tibetas mastifs vienmēr ir radis pats pieņemt lēmumus un paļauties tikai uz savu viedokli. Pateicoties suņa apbrīnojamajai intuīcijai un spējai noteikt cilvēkus, kam ir slikti nodomi, bieži vien, lai arī saimnieks domā citādāk, viņa viedoklis arī ir pareizais.

            Arī Tibetas mastifa kažoks ir ideāli piemērotas viņa pamatuzdevumam. Ziemā tas ir bagātīgs ar biezu pavilnu, atgrūž mitrumu, netīrumus un pasargā no liela aukstuma. Iestājoties pavasarim un siltākam laikam, suns pielāgojas un lēnām atbrīvojas no savas krāšņās rotas. Ja ziemā kažoks īpašas rūpes neprasa, tad šajā laikā gan apmatojumam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība: nepieciešams vairāk uzmanības un laika veltīt ķemmēšanai un kažoka kopšanai. Atkarībā no apmatojuma veida, ķemmēšana var būt nepieciešama, sākot no 1x nedēļā līdz pat 1x dienā. Tā kā ziemas kažoks ir patiesi iespaidīgs, tad jārēķinās, ka spalvas maiņa prasīs zināmu laiku, parasti tā aizņem 2-3 mēnešus. Toties vasaras karstumu suns sagaidīs ļoti pieticīgā „apģērbā” un jutīsies komfortabli pat īpaši karstās dienās. Vasaras beigās, tuvojoties rudenim, Tibetas mastifs sāk gatavoties ziemai un rūpīgi audzē atpakaļ savu skaisto kažoku.

           Lai lieki netērētu enerģiju, pieaudzis Tibetas mastifs ikdienā ir ļoti mazkustīgs, pat flegmatisks suns, spējīgs caurām dienām gulšņāt bez liekām aktivitātēm, taču, ja radīsies nepieciešamība, viņa reakcija, ātrums un enerģijas rezerves ir apskaužamas. Šķirne gan nobriest vēlu: kuces ap 3 gadiem, suņi ap 4 gadiem. Līdz tam laikam, būdams jaunulis, suns var būt gana aktīvs un kustīgs. Tibetas mastifam nav nepieciešama liela slodze, taču ikdienas pastaigas ir ļoti vēlamas. Ar to palīdzību sunim var nodrošināt ne tikai samērīgu slodzi, bet arī socializāciju, kas šai šķirnei ir īpaši vēlama. 

           Savulaik Tibetas mastifi apsargāja klosterus, klejotāju ciltis un ganāmpulkus, arī mūsdienās suns vislabāk jutīsies, ja varēs apsargāt privātmāju ar plašu teritoriju. Vajadzība pēc plašuma, biezais apmatojums un mazkustīgais dzīvesveids ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Tibetas mastifs nav piemērots dzīvei dzīvoklī.

           Arī ēšanas paradumi viņam ir izveidojušies tādi, lai netraucētu pildīt savu galveno uzdevumu. Resns sargs ir slikts sargs, tāpēc Tibetas mastifs ir diezgan slinks ēdājs. Lielākā daļa suņu no cilvēka pasniegtās porcijas apēdīs tikai tik, cik paši uzskatīs par vajadzīgu. Dažkārt suns var neēst pat vairākas dienas, nezaudējot labo pašsajūtu, jo īpaši tas attiecas uz vīriešu kārtas pārstāvjiem, kuri bez problēmām var atteikties no ēdiena pat 5 dienas.

            Tibetas mastifam ir ne tikai augsta inteliģence, spēcīgi instinkti un stipra pieķeršanās cilvēkiem. Tibetas mastifu kucēm piemīt vēl kāda unikāla īpatnība, kas nav raksturīga daudzu citu šķirņu kucēm – meklēšanās periods ir tikai vienreiz gadā, parasti rudens, ziemas mēnešos. Tas arī izskaidro, kādēļ kucēni dzimst tikai ziemas un pavasara mēnešos (ar ļoti retiem izņēmumiem).

             Salīdzinot ar citām šķirnēm, Tibetas mastifs ir ļoti veselīgs suns, un pieaudzis suns gandrīz neslimo. Tomēr, kā jebkurai lielajai šķirnei, viņam dažkārt mēdz novērot elkoņu un gūžas locītavu displāziju. Dažreiz slimo ar acu slimībām. Reti, atsevišķu līniju robežās, ir novērojama epilepsija.

             Tibetas mastifs ir ārkārtīgi inteliģenta šķirne. Viņš spēj pielāgoties dažādām situācijām un pildīt daudzas funkcijas un ir ne tikai labs teritorijas sargs, bet, pateicoties savai pacietībai un vēlmei atrasties līdzās saimniekam, ir arī ideāls kompanjons. Augstu vērtējama ir arī suņa spēja saprasties ar bērniem. Ja jūsu izvēle ir par labu šai šķirnei un domājat, ka Tibetas mastifs ir tieši tāds suns, kāds jums ir vajadzīgs, no jums tiek prasīts pavisam maz – uzņemiet Tibetas mastifu ģimenē un izturieties pret viņu kā pret pilntiesīgu ģimenes locekli. Jau no kucēna vecuma audziniet, socializējiet un rūpējieties par suni atbilstoši viņa vajadzībām un cieniet viņa neatkarīgo raksturu. Tad jūs iegūsiet uzticamu draugu, uz kuru var paļauties jebkurā brīdī.

 

Rakstu sagatavoja Elīna Riere, audzētava „Sharnima”


 2011. gads


Par pamatu ņemta personīgā pieredze, citu Tibetas mastifu audzētāju un īpašnieku pieredze, kā arī ārzemju interneta resursi.

 


© Pārpublicēšana bez autora atļaujas stingri aizliegta.

free counters